Sadarbībā ar Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeju

No 5. līdz 26. novembrim organizēta pasākumu sērija “Ekotrauksme un seksualitāte. Sarunu vakari vecākiem”, pievēršoties jautājumiem par to, kā bērni attīstās, veido izpratni par savu ķermeni un pasauli, robežām un attiecībām ar citiem. Plašāk: Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja lapā. 

Pasākumi tapa ar projekta "Sabiedrības saliedētības vektori: no saliedētības ap valstsnāciju (2012-2018) uz saliedēto pilsonisko kopienu valsts, sabiedrības un indivīdu drošības labā (2024-2025)" atbalstu.

Otrais sarunu vakars veltīts cilvēka attiecībām ar vidi un pārmaiņām tajā, īpašu uzmanību pievēršot ekotrauksmei – pastāvīgām un dziļām bailēm par savu un planētas nākotni. Šīs bažas īpaši spēcīgi mēdz ietekmēt jauniešus, kuru pieaugšanu un dzīves izvēles arvien vairāk veido klimata krīze un ar to saistītā nenoteiktība. Sarunu vakaru iesāka ekokritikas un dzīvnieku studiju filozofs Artis Svece, iezīmējot plašāku cilvēka un vides attiecību kontekstu. Diskusijā par ekotrauksmi piedalījās filozofe Kitija Mirončuka, kuras pētniecības centrā ir vardarbības un sabiedriski iekļaujošu prakšu ētiskie aspekti, kā arī vides aktīviste un psihoemocionālās veselības atbalsta koordinatore Ilze Jēče, pievēršoties tieši pusaudžu pieredzei un izjūtām šajā jautājumā un tam kā ģimene un sabiedrība kopumā var veidot atbalstošu vidi, kas stiprina cerību un rīcībspēju. 

Klimata pārmaiņas, sugu izzušana, ekosistēmu iznīcināšana, karš un sociālā nevienlīdzība – šie temati arvien biežāk izraisa trauksmi par nākotni ne tikai pusaudžos un jauniešos, bet arī pieaugušajos. Turklāt pētījumi rāda, ka ekotrauksme var atstāt sekas uz jauniešu veselību un veselības pašnovērtējumu. Viens no ekotrauksmes aspektiem ir starppaudžu sadursme: vai iepriekšējās paaudzes ir vainojamas alkatīgā un nesamērīgā resursu patēriņā un politiskajā bezdarbībā? Vienlaikus jaunieši paši nereti ir iesaistīti patēriņa kultūrā, kurā atteikšanās no ieradumiem, kas noplicina planētu, ir sarežģīta.  

Pasākumā runājām par ekotrauksmi kā mūsdienu jauniešu garīgās veselības izaicinājumu un par to, kā vecāki un pieaugušie var palīdzēt jauniešiem orientēties starp bailēm, dusmām un vēlmi rīkoties. Analizējot paaudžu plaisas cēloņus klimata jautājumos un meklējot kopīgus soļus, kā tās mazināt. Varbūt sarunas ģimenē var kļūt par platformu kopīgai rīcībai, kas stiprina cerību un atbildību par nākotni? 

Diskusija bija par to, kā runāt ar bērniem par izmaiņām viņu ķermenī, interesi par citiem cilvēkiem, piekrišanu un robežām. Kas ietekmē mūsdienu bērnu un jauniešu izpratni par seksualitāti? Un kāpēc sarunas par seksualitātes attīstību un mainību bieži šķiet tik mulsinošas? Uz šiem jautājumiem atbildes mēģināja rast diskusijas dalībnieki: psihiatrs Ņikita Bezborodovs, “Papardes zieda” vadītāja Iveta Ķelle un sociālantropoloģe Diāna Kiščenko, kura specializējas dzimtes, reprodukcijas un seksualitātes jautājumos. 

Pusaudžu vecumu sasniedzot, bērni informāciju par seksualitāti, attiecībām un ķermeniskumu iegūst dažādos veidos – no vienaudžiem, sociālajiem tīkliem, medijiem, bet arī no pornogrāfijas, kas bieži kļūst par neformālu un problemātisku “izglītības” avotu. Vecāki, savukārt, ir auguši citā informatīvajā telpā un ar citām sarunāšanās tradīcijām, kas var radīt plaisu ne tikai starppaaudžu atšķirīgajās zināšanās, bet arī valodā – kādus vārdus, izteicienus, piemērus katra paaudze uzskata par pieņemamiem vai saprotamiem. 

Pasākumu ievadīja lektores, sociālās psiholoģes Elizabetes Romanovskas lekcija par to, kā seksuāls un jauniešiem nepiemērotais saturs digitālajā vidē (tostarp pornogrāfija) ietekmē jauniešu skatījumu uz attiecībām un seksualitāti. Tālāk diskusijā pievērsās tam, kā dažādos bērna attīstības posmos pieaugušie var runāt par seksualitāti, piekrišanu un veselīgām attiecībām. Kopīgi meklējot risinājumus, kā dažādām paaudzēm atrast kopīgu valodu, ņemot vērā, ka pieredzes veidojušās atšķirīgos laikos un kultūras telpās.  
 
Runājot par seksualitāti kā par dzīves daļu, kas skar ikvienu, viens no sarunas mērķiem ir mazināt priekšstatu, ka tā ir tikai privāta sfēra, un veicināt saliedētāku un drošāku vidi bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. 

Atskats Facebook.